Mūsu uzdevumi


Ekonomika.

  • Ievērojami pazemināt nodokļus ražošanas sektorā, lai stimulētu gatavās produkcijas ražošanu.
    Mums ir jāpārdod gatavā produkcija, nevis jātērē pēdējais, pērkot to, ko varam saražot paši.

  • Veicināt ražošanas un gatavās produkcijas eksporta palielināšanu, bet ne izejvielu. Turklāt risināt ārvalstu preču importa ierobežošanas politiku.

  • Atcelt nodokļu iekasējumus mazajam biznesam.
    Nauda, ko nopelnījušas pašnodarbinātās personas un individuālie komersanti, vienalga paliks Latvijā, un šīs personas tērēs to mūsu valstī.
  • Atcelt PVN energo un siltuma patēriņam, medikamentiem, sabiedriskajam transportam un bērnu pārtikai.
    Pirmajos divos gadījumos, līdzās komunālo maksājumu pazemināšanai privātajā sektorā, ir nopietns pluss ekonomikas kontekstā: atjaunojot ražošanu, valstī tiks ievērojami pazeminātas gatavās produkcijas pašizmaksas, kas spēcīgi paaugstinās tās konkurētspēju. Ne tikai pazemināsies produkcijas cenas valsts ieksienē, bet palielināsies arī preču eksports, importam samazinoties, kas arī ir ļoti labvēlīgi Latvijai.
  • Pazemināt akcīzes nodokli degvielai un smērvielām ar mērķi stimulēt ekonomikas ražošanas sektoru dotajā nozarē un samazināt produkcijas pašizmaksu citās nozarēs, kas izmanto degvielu un smērvielas.

  • Izveidot jaunas darbvietas, dibinot jaunus valstsuzņēmumus, kas nodarbojas ar Latvijas izejvielu pārstrādi gatavā produkcijā.

  • Radīt valsts lauksaimniecības, lopkopības un piena pārstrādes uzņēmumu tīklu kā alternatīvu privātajiem monopoliem, lai kontrolētu cenu svārstības un nodrošinātu ar darbu tos, kas nav spējuši nodarbināt sevi privātajā sektorā.

  • Radīt bāžu tīklu, kas garantēti iepērk vietējās ražošanas produkciju no zemniekiem un nelieliem lauksaimniecības uzņēmumiem.

  • Likt uzsvaru uz ražošanas attīstību, kas balstīta uz Latvijas izejvielu pārstrādi.

  • Paaugstināt ar nodokli neapliekamo darba algas līmeni līdz iztikas minimumam, izņemot gadījumus, kad cilvēks strādā 2-os un vairākos darbos.

  • Paaugstināt minimālo pensijas izmēru līdz iztikas minimuma līmenim.

  • Atjaunot normālu tranzīta gaiteņa funkcionēšanu caur Latvijas teritoriju kravas tranzīta nodokļu un iemaksu samazināšanas ceļā, kā arī veicināt infrastruktūras attīstībai dotajā nozarē.

  • Ieviest nodokli ārvalstu darbaspēkam.
    Izņēmuma gadījumi var būt, ja ārvalstu pavalstnieks ir augsti kvalificēts speciālists savā jomā un strādā šajā specialitātē. Piemēram, augstskolu pasniedzēji, augsti kvalificēti inženieri, skolotāji un pārējās sabiedrībai vitāli nepieciešamās profesijas.
  • Radīt labvēlīgus nosacījumus ārvalstu kapitāla piesaistei ražošanas sektoram.

  • Tirgu darbības optimizācija un to attīstība.
  • Brīva ekonomiskā iniciatīva, ko neierobežo ES rāmji.

Banku sistēma.

  • Aizsargāt valsts intereses banku sfērā no ārējās ietekmes un regulēšanas.

  • Visi kredīti ir jāpārrēķina lata ekvivalentā un jāpārreģistrē. Atļaut kreditēšanu tikai nacionālajā valūtā.

  • Aizliegt aizņēmēja dzīvesvietas atsavināšanupar neizmaksāto kredītu, ja tā ir viņa vienīgā dzīvesvieta.

  • Ieviest likumdošanas normu, ka gadījumā, ja aizņēmējs atdod kreditējošajai organizācijai ķīlas vai līzinga objektu, viņa kredīta saistības skaitās dzēstas. Tāpat skaitās dzēstas visas aprēķinātas naudas soda sankcijas.

  • Radīt valsts nekomerciālo banku, kurā tiks glabātas ierēdņu darba algas, pensijas, pabalsti, dotācijas, ministriju līdzekļi, resoru līdzekļi, pensijas uzkrājumi, nodokļu ienākumi, līdzekļi, kas tiek iedalīti valsts būvniecībai, valsts iepirkumiem utt.

  • Noteikt augšējo kreditēšanas likmes slieksni visām komerciālajām struktūrām, kas strādā Latvijā šajā sfērā.

  • Paaugstināt banku atbildību,izsniedzot kredītus, aizliegt aizņēmēja pārējā īpašuma atsavināšanu par neizmaksāto kredītu, izņemot ķīlas īpašumu.

Valsts aparāts — integrācija sabiedrībā.

  • Restrukturizēt valsts aparātu noteiktu ministriju un resoru samazināšanas ceļā.

  • Personas, kas vainīgas kukuļošanā vai vēlētāju krāpšanā, nevarēs balotēties Saeimas vēlēšanās, Eiropas Parlamenta un pašpārvaldes vēlēšanās.

  • Aizstāt vairākus ierēdņus, kas ieņem vadošos posteņus, ar dotās jomas profesionāļiem, kuriem ir atbilstoša izglītība. Valsts ierēdnim jābūt izglītībai, kas atbilst ieņemamajam amatam.

  • Ieviest stingru valsts kontroli pār jebkura ranga ierēdņu ienākumiem. Korupcijas faktu atklāšanas gadījumā — pilna īpašuma konfiskācija un sods par attiecīgo pārkāpumu. Lai to panāktu, izstrādāt un padarīt stingrāku likumdošanu, kas skar dažāda ranga ierēdņu darbību.

  • Kardināli pārskatīt neattaisnojami augstas privilēģijas un izmaksas bijušajiem ierēdņiem.

  • Radīt un ieviest pilnīgi centralizētu Latvijas iedzīvotāju uzskaites sistēmu. Uz tā rēķina būtiski samazināt to departamentu un struktūru skaitu, kas būtībā dublē viens otra darbību pastāvošās uzskaites sistēmas nepilnības dēļ.

  • Radīt centralizētu un stingri kontrolējamu valsts pasūtījumu, iepirkumu un darbuzņēmumu sistēmu. Likumdošanas ceļā noteikt Latvijas uzņēmumu prioritāti konkursu rezultātu izvērtēšanā.

  • Likumdošanas ceļā ierobežot amatpersonu ienākumus, kā arī to uzņēmumu darbinieku ienākumus, kuros piedalās valsts kapitāls, nosakot to maksimālo izmēru.

  • Izveidot valsts kadru ar augstāko izglītību reģistru.
    Tieši no šī reģistra tiks atlasīti vadošie kadri un ekspertu komisiju biedri.

Ārpolitika — Latvijas interesēs.

  • Atteikties no pārejas uz ārvalstu valūtu.
    Atteikšanās no lata gadījumā mūsu valsts pilnībā zaudēs pat formālu neatkarību, bet valsts, šīs valūtas-«saimnieks» varēs īstenot pilnu kontroli pār Latviju un realizēt diktatūras koncepciju. Tādas situācijas nepieciešams paredzēt un iepriekš novērst.
  • Iziet no Eiropas Savienības sastāva.
    Mums ir jāattīsta savs, nevis svešais. Mums nav izdevīgi rūpēties par citu Eiropas Savienības valstu lauksaimniecības un rūpniecības attīstību sev par zaudējumu. Mums nevajag, lai tiktu slēgti pašmāju uzņēmumi — lai ar to nodarbojas citas valstis, ja tās tā vēlas.
  • Iziet no NATO sastāva.
    NATO bloka spēcīgākas un aktīvākas valstis spiež mūs darboties viņu interesēs. Risināt viņu ģeopolitiskās problēmas, bet nekādi ne mūsu personīgās, par kurām tām patiesībā nav nekādas daļas. Draudzēties ar tiem, ar kuriem liks, un karot ar tiem, uz ko norādīs — tāda savienība mums nav vajadzīga. Mēs esam pret tamlīdzīgu sadarbību. Izeja ir viena – risināt savu politiku, savas valsts interesēs, bez NATO „vecāko biedru” norādēm. Lai to panāktu, ir jāiziet no NATO sastāva. Mēs esam pret mūsu valsts piederību šai struktūrai.
  • Aizliegt citu valstu karabāžu izvietošanu mūsu valsts teritorijā un masveida kaujas ieroču ievešanu (vai tranzītu) Latvijā.
    Mēs esam par kara budžeta samazināšanu un šo līdzekļu pārvirzīšanu mierīgākiem mērķiem. Latvijai ir jāpieturas pie neitrālās politikas un jādomā nevis par sev tālām tautām un nācijām, bet, pirmkārt, par Latvijas tautas interesēm.

Sabiedriskie pakalpojumi – pakalpojumi, kas pieejami katram sabiedrības loceklim.

  • Radīt pakalpojumu un pirmās nepieciešamības preču reģistru (tai skaitā ūdensapgāde, apkure aukstajā sezonā, sabiedriskais transports, izglītība un medicīna), pieeja kurām ir jānodrošina katram Latvijas iedzīvotājam.

  • Noteikt kriminālatbildību par darbībām, kas traucē Latvijas iedzīvotājiem saņemt pirmās nepieciešamības pakalpojumus vai preces.

  • Realizēt bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā.

  • Izveidot pilnvērtīgu valsts cenu politikas regulēšanu zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kā arī nodrošināt šo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Izglītība.

  • Finansēt mācību iestādes, neatkarīgi no valsts budžeta stāvokļa. Bērni šodien — tie ir mūsu kadri un mūsu tauta rītdien. Izglītībai nedrīkst knapināt naudu nekādos apstākļos.

  • Jebkura līmeņa izglītībai gala rezultāta ir jābūt bezmaksas. Šie ieguldījumi pilnībā atmaksājas jau pirmajos jaunā speciālista darba gados.

  • Izglītības pieejamība - jebkura līmeņa izglītībai ir jābūt pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no materiālā stāvokļa, konfesijas vai nacionalitātes visas dzīves garumā un absolūti bezmaksas.

  • Izglītības kvalitāte – izglītības sistēmas piedāvātajām zināšanām un iemaņām ir jāatbilst visaugstākajām kvalitātes prasībām, kuru ievērošanu centralizēti nodrošina valsts, finansējot pastāvīgu pedagogu un pasniedzēju pilnveidošanu.

  • Izmaiņām izglītības sistēmā ir jābūt zinātniski pamatotām, pārdomātām no visaugstākā līmeņa speciālistu puses, ar paredzamām sekām un pieņemamām.

  • Ieviest pilsoniskās nodevas analogu: valsts sniedz iespēju bezmaksasiegūt augstāko vai speciālo izglītību, bet absolventam ir obligāti jāatstrādā noteikts gadu skaits savā specialitātē (3-5 gadi) Latvijā.

  • Valstij un pašvaldībām ir jānodrošina bērniem iespēja bezmaksas apmeklēt pirmsskolas mācību iestādes.

  • Valstij un pašvaldībām ir obligāti jānodrošina nepieciešamais vietu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs. Rindas pirmsskolas iestādēs ir nepieņemamas.

  • Ņemot vērā, ka pirmsskolas bērna dzīves gadi ir noteicošie, ievērojami palielināt pedagogu un pirmsskolas mācību iestāžu audzinātāju darba algu līdz nepieciešamajam līmenim, lai dotajā sfērā strādātu visaugstākās kvalifikācijas speciālisti. Līdz ar šo nepieciešams padarīt stingrāku valsts kontroli attiecībā uz šādām iestādēm, to personāla pienākumiem, ievērojami palielināt likumisko atbildību nekvalitatīva vai nolaidīga darba gadījumā.

  • Pamata un vidējā izglītība ir obligāta visiem Latvijas iedzīvotājiem. To pilnā mērā finansē valsts un pašvaldības (izņemot privātskolas). Valsts skolās jebkādas naudas iekasēšana ar jebkādu ieganstu ir nepieņemama. Izglītībai patiešām ir jābūt bezmaksas, ieskaitot metodiskos līdzekļos, bet, nepieciešamības gadījumā, braucieni un pārējais.

  • Ar morālo un materiālo stimulēšanu jāpanāk, lai izglītības iestādes apmeklētu visi skolas vecuma bērni. Latvijā nav pieļaujama analfabētisma izplatība.

  • Skolotāja darba minimālajai apmaksai ir jābūt ne zemākai par divām minimālajām darba algām.
  • Valstij ir jāpievērš uzmanība arī skolnieku ar īpašām vajadzībām izglītošanai, nodrošinot viņiem iespēju saņemt izglītību kvalificētu pedagogu vadībā.

  • Izglītības programmām ir jāatbilst tagadējam zinātnes un tehnoloģiju līmenim.

  • Jaunāko klašu skolniekiem ir jāsaņem laba bezmaksas ēdināšana divas reizes dienā. Vecāko klašu skolniekiem ir jābūt iespējai kvalitatīvi papusdienot par pietiekami zemām cenām (valsts dotācijas).

  • Nepieciešams dot iespēju jebkuram gribētājam iegūt augstāko izglītību bezmaksas, tai skaitā turpmāk pilnveidot iegūtās zināšanas.

  • Paaugstināt universitāšu prestižu un lomu sabiedrības apziņā.

  • Papildus izstrādāt un uzlabot pasniedzēju darba novērtējuma metodes augstākajās mācību iestādēs. Katram studentam, valstij un nākamajiem darba devējiem ir jābūt pārliecinātiem par augstu absolventu izglītības kvalitāti.

Likumdošanas joma (Tiesvedība).

  • Stingri ieviest likumību tiesu sistēmā. Izskaust korupciju tiesās. Ieviest galēji stingrus sodus tiesnešiem, kas ir iejaukti korupcijā vai kas regulāri pieņem nelikumīgus vai neadekvātus lēmumus.

  • Likvidēt šķīrējtiesas.

  • Vienkāršot tiesvedības kārtību ekonomiskos jautājumos. Lai to panāktu, radīt valsts arbitrāžas tiesu ar paātrinātu tiesvedību.

  • Izveidot neatkarīgu kontroles orgānu, kas pilnvarots uzraudzīt jebkura ranga tiesnešu darbību.

  • Saskaņot likumdošanas aktus savā starpāun atbilstoši veselajam saprātam, lai izvairītos no divējādas izpratnes un absurdām situācijām.

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*

You may use these HTML tags and attributes:
<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>